Līdzgaitniecība, jeb mentorings ir brīvprātīgā darba veids, kurā līdzgaitnieks vai līdzgaitnieku grupa ar savu zināšanu vai klātbūtni sniedz atbalstu kādam cilvēkam, kuram tā ir noderīga. Līdzgaitniecībai ir dažādi veidi. Tā var būt gan padziļināta un vērsta uz specifisku zināšanu apguvi, gan vispārēja un orientēta uz vispārēju zināšanu, piemēram, sociālās saskarsmes prasmju, sniegšanu. Šāda veida atbalsts nepieciešams cilvēkiem dažādās jomās – gan augstskolu studentiem, palīdzot mācībās iekļauties jaunāko kursu reflektantiem jaunajā vidē, gan bērniem, kuriem ģimene nav bijusi atbalstoša un trūkst pozitīvu vienaudžu. Bieži arī notiesātajiem nepieciešams padoms un stiprinājums no apkārt esošajiem cilvēkiem, jo esošā vide neļauj apgūt jaunas iemaņas, bet veicina antisociālu attieksmi, sabiedrisko normu noraidījumu, neticību sev un savām spējām. Ja notiesātais cilvēks to apzinās un vēlas mainīt savu dzīvesveidu, līdzgaitnieka atbalsts ir noderīgs resurss, uz kuru balstīties jaunas dzīves uzsākšanai.

Brīvprātīgais darbs ir apliecinājums, ka ikviens cilvēks var sniegt ieguldījumu mūsu sabiedrības stiprināšanā. Latvijā daudzi brīvprātīgie izvēlas palīdzēt kopēju svētku organizēšanā, citi vienojas, lai sakoptu apkārtējo vidi. Taču mūsu svarīgākais resurss ir cilvēki. Ik gadu vairāki tūkstoši cilvēku atkārtoti tiek sodīti par likumpārkāpumu izdarīšanu. Kļūdīties var ikviens, taču viņu skaits un izdarītie pārkāpumi liecina, ka runa nav par vienreiz izdarītu kļūdu, bet gan neprasmi risināt problēmas un situācijas tiesiskā, sabiedriski pieņemamā veidā. Ko darīt?

Vai sodīt viņus pēc iespējas skarbāk, lai „iemācītu” tā vairs nedarīt? Taču Latvijā vissmagākais soda veids ir „brīvības atņemšana” un dati liecina, ka ar brīvības atņemšanu sodītie biežāk izdara atkārtotus noziegumus, kas viņus noved cietumā. Ļoti ticams, ka ieslodzījums bieži veicina, nevis novērš atkārtota nozieguma izdarīšanu.

Varbūt ļaut strādāt ar likumpārkāpēju profesionāļiem – policijai, Valsts probācijas dienestam un Ieslodzījuma vietu pārvaldei, bet pašiem turēties no noziegumus izdarījušā „pa gabalu”? Taču noziegums ir izdarīts sabiedrībā. Neviena iestāde pilnībā neiemācīs cilvēkam dzīvot saskaņā ar likumu, ja cilvēks to neapgūs praksē – sabiedrībā, kur likumpārkāpums izdarīts.

Tāpēc drošākas sabiedrības veicināšanai domāts brīvprātīgais darbs – atbalsts tiem, kurus citi mudinājuši uz noziedzīgu dzīvesveidu, sapratne, kad „līdzcilvēki” ir tikai nosodījuši un ticība, kad jau ir uzlikts „noziedznieka zīmogs”. Līdzgaitnieka darbs pašiem brīvprātīgajiem rada pārliecību, ka esam mūsu sabiedrības veidotāji. Tas ļauj iepazīt dzīvi no cita skatupunkta, atklājot brīvprātīgajam arī sabiedrības ēnas puses, ar kurām mūsu ikdienā bieži nesaskaramies. Tas ļauj atbrīvoties no uzskata, ka noziedzīga uzvedība iedzimst un parāda cēloņus, kas pie tā noved. Šī ir unikāla pieredze, kuru citur grūti iegūt.

Darbojoties biedrībā, bieži saskaramies ar nozares profesionāļiem – probācijas, ieslodzījuma vietu darbiniekiem un psihologiem, kuri, balstoties uz pētījumiem un savām zināšanām, skaidro nozieguma cēloņus, cilvēka uzvedības veidošanos un efektīvākos veidus, lai to pozitīvi mainītu. Kopējos pasākumos un mācībās paplašinās mūsu zināšanu loks, komunikāciju prasme un uzdrīkstēšanās pieņemt citādo.

Un, protams, iegūstam iespēju būt kopā ar citiem brīvprātīgajiem, kuriem rūp sabiedrības nākotne un ir drosme mainīt mūsu visu vidi.

Biedrības valde un biedru pieņemšana

Biedrības valdē ir trīs valdes locekļi: Lolita Terēze Nicmane, Jānis Nicmanis (valdes priekšsēdētājs) un Linda Kušnire. Biedrībā var iestāties jebkura rīcībspējīga fiziska un juridiska persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība. Biedru pieņemšana notiek šādi: sazinoties ar biedrības pārstāvjiem uz e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., interesents saņem biedra anketu. Lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā pieņem valde. Valdei pieteicēja lūgums pēc tā saņemšanas ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne ilgāk kā divu nedēļu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Uz valdes sēdi, kurā izskata pieteicēja lūgumu, ir jāuzaicina pats pieteicējs un jādod viņam vārds sava viedokļa paušanai. Pieteicēja neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valdei motivēts lēmums rakstveidā jāpaziņo pieteicējam nedēļas laikā no tā pieņemšanas brīža,  nosūtot to uz pieteicēja iesniegumā norādīto e-pasta adresi. Valdes noraidošo lēmumu pieteicējs rakstveidā var pārsūdzēt biedru sapulcei, sūdzību iesniedzot biedrības valdei. Ja arī biedru sapulce noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par Biedrības biedru, un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada termiņa izbeigšanās.

Biedrības darbs

Darbojoties kopš 2018.gada maija, biedrība darbu sākusi Rīgas Centrālcietumā, organizējot līdzgaitniecību notiesātajiem. Strādājam komandā, kad vairāki brīvprātīgie tiekas ar vienu ieslodzīto cilvēku, iepazīstot viņu un izaicinājumus, kas viņu sagaida pēc atbrīvošanas. Tiekamies apmēram 3-6 mēnešus pirms cilvēka atbrīvošanas, sniedzot informāciju par sociālajiem pakalpojumiem, iespējams, jautājumiem juridiskajā jomā, palīdzot orientēties jautājumos, kuriem grūti rast atbildi, atrodoties cietumā (piemēram, situācija darba jomā,  u.c.) . Darbu turpinām Jelgavas cietumā. Nākotnē plānots to turpināt citos Latvijas reģionos, sniedzot atbalstu ne tikai ieslodzītajiem, bet arī cilvēkiem, kas sodīti ar nosacītu brīvības atņemšanu un jauniešiem, kuriem varētu rasties grūtības ar likuma ievērošanu.

Biedrība ieinteresēta arī iesaistīt diskusijā sabiedrību, pārrunājot iemeslus, kāpēc cilvēki pārkāpj likumu, kā pret likumpārkāpējiem attiekties un ko nozīmē efektīvs sods.